Darbu sarunāju tepat Rīgā ar kādas aģentu kompānijas palīdzību. Pāris mēnešu papīru aizpildīšanas un gaidīšanas, 600 dolāru no manis, un aiziet — uz Maiami!
Biļeti izmaksā mans darba devējs «Norwegian Cruise Line». Alga 750 dolāru mēnesī, dzīvošana un ēšana uz kompānijas rēķina. Darba laiks — 70 stundas nedēļā, brīvdienu nav. Nedomājot piekritu šim piedāvājumam.
Jautrais soms. Pāris stundu pēc izlidošanas no Rīgas attapos Londonā, Hītrovā. Pilsēta tālu, lidosta milzīga, un brīvs laiks — četras stundas. Pašokējos par cenām un eju meklēt smēķētavu. Visās čoinīgajās importīgajās lidostās ir angāra izmēra telpas, kur cilvēki drīkst nesodīti ļauties tabakas neveselīgajam valdzinājumam. Šajā telpā smēķēt nav nepieciešams, vajag tikai paelpot gaisu. Veselais saprāts man neļauj pirkt kārbiņu cigarešu par desmit eiro. Savtīgu nolūku vadīts, iepazīstos ar kādu iereibušu somu. Cigaretes ieguve nav grūta, turklāt somu jauneklis dod vērtīgu padomu, kā īsināt laiku ar kvalitatīvu alkoholu, nemaksājot par to ne centa.
Kā piedzerties Hītrovā somu manierē. Ejam uz «Starbucks» un pērkam lielo (mazo, vidējo) kafiju. Izdzeram. Pēc tam uz beznodokļu šņabjabodi, ap kuru perimetrā ir izvietoti galdiņi ar testēšanai paredzēto spirtoto produkciju (pāris litrīgas viskija, degvīna un džina pudeles). Glāzīšu nav — tās pie pārdevējas, kuras galdiņš ir veikala centrā. Iet un prasīt pārdevējai glāzītes — tā ir zaudētāju padarīšana, īsti vīri ņem savu kafijas bunduli un pēc sirds patikas pilda to pie neizsīkstošā viskija avota ar lieliska laika pavadīšanas degvielu.
Stjuartes smaida. Katrs gara auguma cilvēks, kurš ir piedalījies transatlantiskajā aviosatiksmē, mani sapratīs. Aviokompānijām vajadzētu maksāt cilvēkiem, kuri ir sanākuši, lai visu dienu sutinātu savas pēcpuses ekonomiskās klases šaurajā krēslā. Baudu šādās situācijās sniedz tikai apkalpojošā personāla tramdīšana, pieprasot alu, šampanieti un sāļos riekstiņus. Stjuartes turpina dusmīgi smaidīt.
Pulksten 18.00 pēc vietējā laika saule ir norietējusi. Izejot no lidostas, saprotu, kādēļ cilvēks ir izdomājis pūst gaisu cauri ledusskapim un saukt to par gaisa kondicionieri. Un lepoties ar to, lipinot šos uzrakstus uz mikroautobusu un taksometru logiem. 30 grādu suta cauru diennakti visa gada garumā. Palmas. Smarža. Gaiss.
No pilsētas redzu vienīgi tās ugunīs zaigojošo apveidu, lidmašīnai nolaižoties (šo skaisto ainu pavadīja spiediena maiņas izraisītas galvassāpes, vemjošu pasažieru žļerkstošais trio un raudošs bērns: «Mamī, mamī, aim skeard!»). Lidmašīna turpina svērties un kratīties, līdz nosēžas.
«Norwegian Sky». Liela, balta laiva. 12 stāvi, 80 000 tonnu, 2200 pasažieru, 900 — komanda. Purvciema deviņstāvene, kas nezināmu iemeslu dēļ peld pa jūru. īpašnieks — Norwegian Cruise Line Inc. NCL īpašnieks — Star Cruises inc. Star Cruises īpašnieks — kāds ķīnietis. Norvēģiem ar šo visu nav nekāda sakara. Skata pēc tiek algots norvēģu kapteinis un augstākie virsnieki un inženieri, lai kompānija kaut nedaudz attaisnotu savu nosaukumu. Komanda ir no 65 valstīm. Filipīnas, Indija, Indonēzija, Rumānija, Jamaika, Bulgārija, Ungārija, Slovākija, Igaunija, Nikaragva, Lietuva, Kostarika, Meksika, Dienvidāfrika, Ķīna, St. Lucia, Kolumbija, Peru, Polija. Ja no kādas valsts ir vairāk par trīs cilvēkiem, skaidrs, ka šai valstij ir kāds kreņķis ar iedzīvotāju labklājību.
…un pārējās Karību salas. Leģenda vēsta, ka šo salu Kristofers Kolumbs ir atklājis Svētā Mārtiņa dienā, 1493. gada 11. novembrī. Latviešiem gan šķiet, ka Mārtiņi ir 10. novembrī un šai salai jāsaucas Svētā Ojāra vārdā, bet tas lai nu paliek uz Kolumba sirdsapziņas. Spāņus šī sala īpaši neinteresēja, un 1630. gadā šajā Pārdaugavas lieluma zemes pleķī ieperinājās franči un holandieši, kuri to sadalīja divās vienlīdzīgās daļās. Sākumā viņi apslepkavoja spāņus, tad ķērās pie pamatiedzīvotājiem — Karību indiāņiem, un tad salā saveda nigēriešus, kurus piespieda kaplēt cukurniedres un dzīt no tām kandžu, kuru kulturāli cilvēki dēvē par rumu. Nigērieši, sadzērušies kandžu, nepārtraukti dumpojās, kas lika baltajiem cilvēkiem pamazām izvākties. Pēdējos gadu desmitos salu ir apsēdušas kolumbiešu prostitūtas, indiešu pārdevēji, filipīniešu jūrnieki un amerikāņu tūristi. Abas pēdējās ļaužu grupas pērk lētu beznodokļu šņabi, elektroniku un priecē acis nūdistu pludmalēs. St. Maarten ir visnotaļ patīkama vieta, kur pavadīt vecumdienas.
Vienīgais iedzīvotāju ienākuma avots šajās salās ir trīs četri kruīzu kuģi, kas ik dienas to apciemo. Pat pērkot videokameru, kura Latvijā maksā latos tik, cik tu samaksā dolāros, pārdevēja pateicīgajās spaniela acīs tu redzi, ka pārmaksā divas reizes.
Puerto Rico. Puertoriko ir liela ASV piederoša sala, kur dzīvo latīņamerikāņi. Galvaspilsētas Sanhuanas centrs atgādina Vecrīgu vasarā — viduslaiku mūru mitrā smarža, šaurās ieliņas, glītas sievietes un uz ielas žūpojoši vietējie iedzīvotāji vakaros. Skaista koloniālā stila apbūve, par 25 centiem ieslēdzamas elektriskas lūgšanu svecītes katoļu katedrālēs, šalcošs Atlantijas okeāns un autobusi, kas starp pieturvietām pārvietojas ar maksimālo iespējamo ātrumu, nepievēršot uzmanību luksoforiem. Katru svētdienu Sanhuanā redzēju kādu avarējušu pašvaldībai piederošu pilsētas autobusu. Puertorikāņi ir reliģiozi slēptie alkoholiķi. Katru svētdienu viņi pasludina par kāda svētā dienu un metas dzīrot. Tiek sabūvētas skatuves salsas dejotājiem, uz ielām izvilktas bāru letes un policijas papildspēki. Nācija veselām ģimenēm klīst ar plastmasas glāzītēm rokās un triec rumu ar kolu. Un kā nu ne, ja litrs «Baccardi», kas ostas beznodokļu veikalā maksā nepilnus sešus dolārus, pilsētā maksā labi ja desmit. Policija ir aplenkuši vecpilsētu un, ja gribi doties tālāk, liek izmest glāzīti lielā atkritumu urnā. Cilvēks glāzīti izdzer, izmet un dodas tālāk. Pašvaldības cīņa ar alkoholu rit veiksmīgi.
Dzīve uz kuģa. Diena uz kuģa paiet strādājot. Visu dienu slauķu atkritumus, tīru galdus, lieku pludmales krēslus, rotāju ar palmu zariem klāju, šķiroju atkritumus, novācu glāzes un iemasēju glītām meitenēm sauļošanās krēmu viņu atkailinātajās mugurās un kājās, līdz vairs neatceros, ko darīju no rīta, ko vakarā. Un nav arī nekādas vajadzības, jo šodien dari tieši to pašu, ko darīsi rīt. Mainās tikai tapete aiz loga. Tu dzīvo milzu tramvajā, kas kursē Puertorico–St.Maarten–Dominiq–St.Lucia–St.Thomas–Martiniq–Tortola–Puertorico, ik pa nedēļai kādu tapeti (lasi — salu) pamainot uz St.K/tts (sala, kuru Kolumbs nosauca savā vārdā par Sv.Kristofera salu) vai angļiem piederošo Antiqua. Tropu paradīze apnīk pāris mēnešu laikā, un priekšroka pāris brīvajās stundās tiek dota veselīgam miegam.
Kajīte. Aptuveni 3x4 metrus liela telpa, kurā ir divas divstāvu gultas, galds, četri skapji, rakstāmgalds, 14 collu televizors ar kanālu skaitu, kas identisks ekrāna diametram collās. Telefons. Kajītes ekipējums un istabas biedru skaits var mainīties atkarībā no veiksmes un činas. Kondicionētājs, televizors, telefons un aizkariņi pie gultas, kas sargā naktsmieru no gaismas un kņadas, pienākas visiem. Istabas stūrī ir vannas kabīne, kas aprīkota ar matu žāvētāju, spoguļskapīti, dušu un vakuumpodu. Vannas istaba nav pārāk liela, tomēr iztikt var.
Crevvbar. Vieta, kas paredzēta kuģa darbinieku atpūtai un atjaunotnei. Smadzeņu skalošanai pieejams pusducis televizoru, no kuriem viens tāds paprāvāks, mākslīgās ādas dīvāniņi, deju grīda ar disko bumbu un bezmaksas galda futbols. Smēķējoši dažādāko formastērpu un rasu cilvēki sēž pie simts gadus netīrītiem milzu pelnutraukiem un pārspriež ar darbu saistītus atgadījumus, aprunā priekšniekus un skaita mēnešus, nedēļas un dienas līdz kontrakta beigām. Tās ir vienīgās tēmas, kas tiek pārcilātas uz kuģa. Šī ir viena no retajām vietām, kur drīkst smēķēt. Šī ir viena no retajām vietām, kur drīkst sēdēt. Vakarā gaisā var pakārt cirvi, nelīdz ne lieliskā ventilācija, ne arī filtri. Man reiz nācās šos gaisa filtrus tīrīt — darvas plūdi līst pār galvu, kad atver filtra vāku.
Bāra lete atveras astoņos vakarā, un apmeklētāju labsajūtai tiek piedāvāts ķīmisks septiņu šķirņu alus par 75 centiem pudelē, kokakola bundžās, vīns un sāļie riekstiņi. Bāru kuģa komanda ir iemīlējusi, jo šeit beidzot vari justies kā brīvs cilvēks, aizliet acis un, iespējams, uzvīt kādu pagaidu mīlas sakaru. Turklāt katru mēnesi notiek kāds tematisks pasākums, kurā alus un vīns ir par pliku paldies.
Virtuves strādnieka dzīve. Tito un Jānis strādā cildeno virtuves strādnieka amatu. Tas ir viens no smagākajiem darbiem uz kuģa. Desmit stundas dienā tu mazgā traukus. Tīri kastroļus. Līdz padusēm rocies ēdiena atliekās, jo ir iestrēdzis atkritumu smalcinātājs. Tikmēr trauku novācēji tevi aprok netīru trauku kaudzē. Tavi labākie draugi ir spainis un šļūtene. Alga — $550. Karjeras iespējas — varbūt pēc pāris gadiem tu kļūsi par pavāra palīgu un par 700 dolāriem mēnesī drīkstēsi griezt sīpolus. Un nest netīrus kastroļus virtuves strādniekam. Pozitīvais moments šajā darbā ir dziļais un fundamentālais mārrutks uz visu kuģī notiekošo, jo par amata saglabāšanu tiešām nav jādreb. Silvestrs strādā par viesnīcas strādnieku, un viņa pienākums ir tīrīt gaiteņus un koridorus. Tu celies 4.00, ņem rokās lielu motorizētu grīdas pulējamo aparātu un sāc pulēt. Tad tu ņem slotu. Tad tu ņem švammīti un skrāpē no sienām netīrumus. Tad ārā bārā no bēdām piedzeries, celies četros un atkal desmit stundas atkārto iepriekš minētās darbības. 550 dolāri, bez brīvdienām.
Florito. Maza auguma filipīnietis, mans pirmais istabas biedrs. Aziātiem vecumu pēc izskata nav iespējams noteikt. Šis jaunskungs ietilpst grupā no divdesmit līdz četrdesmit. Florito izceļas ar dažādām seksuālām perversijām, tomēr man viņš patīk. Reiz viņš atnes uz kajīti lielu pludmales dvieli, uz kura attēlota kaila jaunkundze ar meloņveidīgām krūtīm. Pasludinājis šo dvieli par savu sievu, viņš to uzklāj palaga vietā un nedēļu no vietas aiz saviem aizkariņiem nododas onānisma priekiem. Pēc tam dvielis nozūd, šķiet, viņš to kādam pārdod. Par savu nākamo seksuālā uzbudinājuma upuri viņš izvēlas mani. Vairākus rītus viņš stāv kails pie manas gultas ar uzbudinātu dzimumlocekli un skatās uz mani. Es Florito saku, ka visiem izstāstīšu par viņa izdarībām. Viņš apsolās vairāk tā nedarīt. Izdzeram kopā 0,7 «Baccardi», un Florito atzīstas, ka pēc filipīniešu skaistuma etaloniem esot ļoti neglīts. Viņš man parāda savas draudzenes foto. Saku, ka viņa ir jauka. Florito paziņo, ka viņa draudzene ir cūka. Neglīta, un viņu krāpjot. Tad Florito nopērk 300 vatu audiosistēmu. Man par nelaimi, viņam pieder tikai viens disks. Tā ir mīlas dziesmu izlase filipīniešu valodā. Viņš šo disku atskaņo maksimāli skaļi katru dienu. Pēc nedēļas es no šīs kajītes aizbēgu.
Pusdienas. Vakariņas. Darbiniekus uz kuģiem baro labi, tomēr noteikti jādomā, ko tu ēd. Ir jau bezgala jauki ik dienas locīt iekšā ceptas vistu krūtiņas, hamburgerus un steikus, uzdzerot virsū kakao un piekožot šokolādes kūku. Es pazinu kādu igauņu meiteni, kura triju mēnešu laikā pieņēmās svarā par 20 kilogramiem. Draugs igaunis viņu pameta. Jaunkundze sāka vālēties ar melnajiem, kuriem tādas lielas mammas patīk.
Rodžers. Otrs istabas biedrs manā pirmajā kajītē. Kad viņš ievācās, kajītē sāka smirdēt. Savu iedzīvi viņš glabā gultā. Guļ murskulī, kas sastāv no tīriem un netīriem apģērba gabaliem, higiēnas priekšmetiem, Bībeles, zeķēm un papīriem. Rodžers formastērpu novelk reti. Ja viņš guļ viens, tad guļ formastērpā, pārsvarā arī ar apaviem. Sievietes no viņa pavelkas, tādēļ šad un tad viņam rodas izdevība apģērbu un apavus pirms gulētiešanas novilkt. Kādu dienu es atklāju kajītē valdošās dīvainās smakas noslēpumu. Filipīniešu vidū ir ierasts čurājot neaizvērt aiz sevis tualetes durvis. Rodžers sasniedz jaunu virsotni šajā senajā mācībā — viņš kakājot skatās televizoru. Jau atverot kajītes durvis, man aizsitas elpa. Pasperot pāris soļus un ieraugot vaininieku, sāk zust acu gaisma. Es patiesi nezinu, ko viņi ēd. Man nešķiet, ka lietot tādu pārtiku ir legāli.
Rodžers par 250 dolāriem man pārdod portatīvo datoru, kuru viņam uzdāvinājis kāds pasažieris. Pēc tam viņš bārā ar alus pudeli pārsit galvu kādam savam tautietim un tiek aizsūtīts mājās. Droši vien tagad kaut kur Filipīnās ievāc saldo kartupeļu ražu. Bet, visticamāk, atkal uz kāda kuģa strādā par bārmeni.
Adrians. Ja mums populārākais nacionālais apsmiekla objekts ir igaunis, tad ukraiņi smejas par rumāņiem. Un Adrians ir tipisks rumānis. Nu nav prāta šim jauneklim. Pirmais, pie kā viņš ķeras, ir sieviešu personālsastāva vairošana. Uz kuģa ir aptuveni 60 rumāņu sievietes un divi rumāņu jaunskungi. Ieraudzījušas jaunu rumāni, puse no jaunkundzēm viņam zvana, taujā par viņu un tvīkst, dzirdot viņa balsi, otra puse vienkārši velkas pakaļ, atstājot aiz sevis slapju sliedi. Tikpat intensīvi, cik Adrians drāž Rumānijas brašās meitas, viņu drāž bāra menedžeris — jaunskungs regulāri no rītiem kavē darbu. Otra Adriana vājība ir ēšana. Viņš vazājas pa kuģa virtuvēm un zog ceptu gaļu. Viņš to stumj sev kabatās un pēc tam pa kaktiem grauž. Adrians pieņemas svarā. Rumānietes viņu vairs nemīl, jo atklājušas, ka viņš guļ ar katru, kuru liktenis iesūta gultā. Beigās galvenais šefpavārs Adrianu pieķer zogam picas gabalu. Šādu skatu franču šefpavāra vājā sirds neiztur, bāra menedžerim viņš arī ir apnicis, un Adrianu aizsūta atpakaļ uz Rumāniju stādīt kartupeļus.
Galvenā šefpavāra urīnā pēc kāda laika atrod marihuānas pēdas, viņu apcietina un atdod Barbadosas policijai. Galvenais šefpavārs uz kuģa pelna aptuveni 10 000 dolāru mēnesi, iedomājos, kāds kēksam bija pārsteigums. :)
Made. Mūsu priekšnieks, galvenais klāja stjuarts. Indonēzietis. Viņš ir hinduists un galvenais viņa mērķis dzīvē ir harmonija. Hinduisma galvenā pamattēze ir likt uz visu kluci un neēst gaļu. Tas garantē laimi un mūžīgu dzīvošanu. Tā Made arī dara.
Geju kruīzs. Jau mēnesi pirms šī notikuma pa kuģi klīst baumas, būšot čārtera kruīzs un ka uz kuģa būšot 2000 geju. Katru gadu notiekot. Sabrauc 2000 geju, visu nedēļu ālējas, dzer un mīlējās burbuļvannām, kajītēm, koridoriem un dienesta telpām. Baseina klājs tiek piekrauts ar skaņas un gaismas iekārtām. Kad svētdienas pēcpusdienā uzbraucu uz klāja strādāt, mani pārņem 15 minūtes gara homofobijas lēkme. Pēc 15 minūtēm aprodu ar miesaskārajiem skatieniem, komplimentiem un piedāvājumiem iepazīties tuvāk. Nekad vienlaikus neesmu redzējis vairāk par diviem gejiem. Te viņi ir — aptuveni tūkstotis homoseksuālu vīriešu vienkopus. Laimīgi, piedzērušies un draiski viņi trinas viens gar otru, smejas, runājas, ēzdami ķiršus, guļ uz bāra letes un skūpstās, nokļuvuši paradīzē, kurā ir tikai viņi. Katru vakaru uz klāja rīb tematisks disko, uz platēm spēlē dīdžeji no lielākajiem Ņujorkas un Losandželosas klubiem, debesīs šaujas lāzeru stari. Viņi nododas mīlas priekiem, īpaši nekautrējoties no saviem biedriem un kuģa personāla. Atver noliktavas durvis, un tur atkal ir ielavījušies divi vīri bez biksēm.
Panama un Meksika. Pēc sešiem mēnešiem, sākoties vasarai, mūsu kuģis pārvācas uz Aļasku, kur tas vizinās gada siltajā laikā. Kruīzs no Puertoriko uz Sanfrancisko ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Par izbraukšanu cauri Panamas kanālam vidēji liels pasažieru laineris samaksā aptuveni 150 tūkstošus dolāru. Jahta samaksā mazāk nekā tūkstoti, kāds peldētājs samaksā 36 centus. Maksa tiek aprēķināta no peldlīdzekļa masas. 1997. gadā ASV valdība nodeva kanālu Panamas valdībai. Panamas galvaspilsētā slienas debesskrāpji, kas sabūvēti pēdējo gadu piecu gadu laikā. Kostarikā piestājam kādā mazā netīrā pilsētiņā, kur skraida ķirzakas un ir pati netīrākā pludmale pasaulē. Kāds vietējais saka, ka visas šīs drazas vētras laikā izskalo jūra. Vietējie bundžas, pudeles un vecās riepas lādēdamies grābj kaudzēs un ved prom. Meksikā piestājam četrās vietās, pa īstam izstaigājos tikai Akapulko. Kuģi sagaida orķestris. Uz ielas 70% automašīnu ir VW vaboles, no kurām 90% ir zili balti krāsoti taksometri. Otrs meksikāņu fetišs ir taksobusi, kas ir sagrabējuši, izrotāti, apkrāsoti, apgleznoti, un viņu ir tikpat daudz, cik vaboļu. Trešais fetišs ir censties ko pārdot. Kamēr sēdēju Akapulko pludmalē, divi bezpajumtnieki man centās pārdot «īstu» sudraba ķēdi par 40 dolāriem, trešais «īstu» Breitling pulksteni par 50. Ja jūs esat nozaguši mafijai čemodānu ar naudu, brauciet uz Meksiku, tur jūs patiesi neviens neatradīs.
Vidējais amerikāņu tūrists. Man šo deviņu mēnešu laikā izdevies aplūkot aptuveni 100 000 tūristu. Es ar viņiem no rīta sveicinos, skatos, ko viņi ēd brokastīst, pusdienās un vakariņās. Ko un cik viņi dzer? Kā dzīvo? Vidējais amerikāņu tūrists, ieraudzījis, ka ēdiens ir bez maksas, traucas to iznīdēt, cik ātri vien iespējams. Pasaulē valda kapitālisms un nekas nedrīkst būt bez maksas. Es nebrīnos, kādēļ šiem ļaudīm ir liekais svars. Ir jāpērk lielais hamburgers, saldējuma spainis vai pica, jo tas ir izdevīgāk.
Vidējais tūrists esot pensionārs no Minesotas, kurš, lai bērni viņu neieliktu nespējnieku namā, nepārtraukti ceļo, tādā veidā atriebjoties un tērējot mūža iekrājumus.
Tūrisms nokauj visu īsto, tas izcērt mežu, lai uzbūvētu viesnīcu, tas atstāj aiz sevis neiedomājamu atkritumu kalnu. Tūrisma biznesā iegūtā nauda rada zemu apmaksātas darbavietas, jo neviens tūrists nav ar mieru maksāt lietu patieso vērtību. Tūrists nesamaksā dolāru par nacionālā parka apmeklējumu, viņš labāk par $20 nopērk Ķīnā ražotu plastmasas suvenīru, ar kuru kādu laiku sentimentāli kavējas atmiņās un pēc tam izmet. Amerikānim svarīgi, lai vietā, uz kuru viņš brauc, valdītu viņa zemē pieņemtās vērtības. Uz vietām, kas nav pakļautas visuvarenajam tūrisma dievam, amerikānis brauc tankā.
Autors: Mārtiņš Šmits
Avots: žurnāls XPiedzīvojumi
Maartinj, iedvesmojies no shiim rindaam:
'I was swimmin' in the Carribean
Animals were hiding behind the rocks
Except the little fish...'?? :)
Posted by: Dr. Keda | 03/12/2004 at 12:55
hee hee labais...
Posted by: mikijs | 03/12/2004 at 13:24
beigu vaardi bija speeciigi!
Posted by: arturs | 03/12/2004 at 14:46
brīnišķīgs lasāmais. paldies!
Posted by: pagga | 03/12/2004 at 14:48
Perfekti, ideaali! Zetons!
Posted by: Big-N | 03/12/2004 at 16:11
kaads zjetons- tas vairs nav shiki-tgd par katru labu darbu dod chupachupu no t-market pa 3sant.!:DD
p.s. taa tiko bij asleeptaa reklaama man visniistamaakajam veikalam!:DD
Posted by: lina | 03/12/2004 at 20:52
!!!
super noverojumi, super stasts. japp, paldies
Posted by: someone | 04/12/2004 at 13:20
šis raksts ir riktīgi labs!!!
Posted by: textrons | 05/12/2004 at 01:05
mmmmmm... vairaak taadus :))
Posted by: Sanya | 05/12/2004 at 13:09
es ar gribu uz kugja....ne jau par rumaanju meiteni,bet...vareet ta ka mazliet parauties lai tikai zinaatu,ka nekad to vairs negribeeshu:))))
Posted by: zumm | 06/12/2004 at 23:17
Sis rakstinsh reaali aizraava. Bija arii ko pareekt
Posted by: Johaidii | 07/12/2004 at 10:59
zel ka amerikanim nevar iebazt gimi pedejas rindinas
Posted by: dace | 09/12/2004 at 11:25
Reklaama?
Posted by: Antons | 09/12/2004 at 14:17
Lūdzu nomainīt atsauci no www.apollo.lv uz "žurnāls XPiedzīvojumi"
Posted by: Mārtiņš Šmits | 09/12/2004 at 14:49
Super raksts!
Gan informācija, gan veids kā tas uzrakstīts.
Posted by: Sticky | 14/12/2004 at 16:57
ne, vini(amerikani) neperk lielos burgerus un kolas, jo izdevigak(vini ta isti nemaz nesaprot, ka tas ir izdevigak). Vnk if there is a bigger size you HAVE to get it, nobody knows why..
raksts baigi labs
Posted by: D | 03/02/2005 at 05:59
raksts ir labs patiesaam. vai kaads nav saticis martinu?
Posted by: arturs | 03/02/2005 at 11:31
Es esmu te.
Posted by: smits | 03/02/2005 at 14:46
cav funky man! tev labs celjojums sanacis! vai tagad esi riga?
Posted by: arturs | 03/02/2005 at 15:26
Skaisti! Lasīju ar baudu. Paldies!
Lieliskas beigas! :)
Posted by: Kristaps | 04/02/2005 at 01:09
Jau pusotru gadu esmu LV :)
Posted by: smith | 04/02/2005 at 12:03
Informējoši interesants raksts, beidzot es zinu, kā raksta mans kursabiedrs :)
Posted by: Eduards | 05/02/2005 at 05:52
Labais! paldies par sho staastu.
P.S. XPiedziivojumi vairaak nav ja? baigi zheel bija mans feivoriic zhurnaals ...
Posted by: Unima | 05/02/2005 at 10:37
suuc
Posted by: | 08/02/2005 at 01:46
Rihtīgi LABAIS stāsts par patiesām lietām reālos vārdos mūsdienu laika mērījumā***
PAti biju uz CARNIVAL DESTINY CL=>tā arī ir!Bet neviens-kas nav padzīvojis to vidi, tūristu tūxtošus un izjutis "nāciju draudzību", dalot vienu labierīcību telpu uz 4iem..to okeāna sāli, brīvo ēdienu un izsalkušo dzimumtieksmes apmierinājumu abās frontēs, naudas kāri, melošanu, pofigismu un bezizglītoto "supervaizeru" klātbūtni: SORRY, to nesaprast***
Ar cieņu, un lai VISIEM izdodas=ko vēlas,-
ArlitA
Posted by: | 08/02/2005 at 18:35